Brīvticība

14/06/2026

SVĒTDIENAS SPREDIĶA VIETĀ
---------------------------------
KULTŪRAS DEFINĪCIJA

Kultūra ir tas, kas paliek pāri,
Kad vairs nav reliģijas.
Jo ļoti gribas apmierināt tradīciju kāri.
Un vienalga, vai tu no Eiropas, vai no Sibīrijas.

Kultūra veidojas uz pelnien,
Kur senči upuru uguskurus kūra.
Un uz atdzisušajiem akmeņiem,
Atjauno siltumu, kur rez vārdoja un būra.

Kultūra ir neizbēgama parādība
Tad, kad reliģija mirst un izplēn.
Starp viņām abām - cēloņseku sakarība,
Rītdienas attēls vēl tam, kas bija aizpērn.

© Valters Korālis

13/06/2026

IZVADĪTĀJA PIEZĪMES

Pēc divsimt gadiem mūs aizmirsīs...
Ak, ko nu! Mūs piemirsīs jau pēc pieciem gadiem!
Cilvēka pimiņas pavediens ir pārāk īss,
Bet priekš pieminekļiem vajag būt bagātiem radiem.

Un priekš kapu kopšanas jābūt
Bērniem un mazbērniem ar grābeklīšiem.
Kaut zemē mēdz visi it vienādi pūt,
Augšpusē kapiem jābūt skaistiem un glīšiem!

Tuvinieki emigrējuši, miruši? - Žēl aktētos kapus-
Datums un termiņš, kad nolīdzinās.
Tikmēr guļ kādam oma, mamma vai papus,
Kamēr tos sūna un zāle klās.

-Mēs tevi nekad neaizmirsīsim!-
Re, kur atkal viens, noliekot kroni, paziņoja...
Bet tad, kad, draudziņ, citus dzīvos iepazīsim,
Mirušie mūsu apziņā ies pazušanā, ies bojā.

Mūs ilgi neatcerēsies. Reti kuru trešajā paaudzē.
Tur vajag būt kaut kam vairāk, ja ilgāk.
Mantas sadedzinās, saliekot lielā kaudzē,
Un tādi ugunskuri laukos izdeg visspilgtāk...

© Valters Korālis

kapsēta piemiņa pārdomas mūžība

12/06/2026

Kāzas un kristības ārpus reliģiskām organizācijām.
T. 29107312
[email protected]

~katvaruliepas

12/06/2026

12/06/2026

PIRMS

Pirms stārķiem jāaizlido atpakaļ,
Pirms lapas sadzeltē, jo rudens pienāk,
Pirms dzilna sausā priedē zīmes kaļ,
Pirms auksta roka siltā cimdā ienāk.

Pirms upes jūrā saskrien, rimdamās,
Pirms debespamalē jau sola pirmo sniegu,
Pirms vēja purināta balta bērza tāss,
Pirms pat darbus svarīgākos malā lieku.

Pirms visa tā vēl rīts tik vararīgs,
Pirms aizmirstības dzīvesprieku svinēt!
Pirms lai vēl tējā iekrīt pelašķziediņš sīks,
Pirms visu pàrējo vien garaiņos var minēt...

© Valters Korālis

tu attiecības lietus pirms

10/06/2026

PŪT, VĒJIŅI
(parafrāze)

Pūt, Vējiņi! Dzen laiviņu!
Skaidrā prātā aizdzen!
Redzu mirāžās es viņu
Starrp Dao un Dedzin*!

Kurzemniece man solīja,
Vidzemniece arī.
Tomēr vasarā, kad lija,
Teica: -Pats vien dari!

Solīt sola, bet nedeva.
Deva ārzemniekiem.
Budžetā būs papilddeva,
Atkal darbiniekiem.

Pats par savu naudu dzēru
Bezbudžeta zāles.
Plaši maku vaļā vēru,
Visās filiālēs.

Pūt, Vējiņi! Izpūt cauri
Visu manam mūžam!
Es jau sens kā dinozauri,
Neticu vairs žūžām.

Pūt, Vējiņi! Gudrs esi-
Nepūt pretvalstiski!
Tik un tā te Pusmēnesi
Piekārs arābiski.

Pūt, Vējiņi! Pūt pa vējam!
Visi līdzi dziedās.
Kolektīvi aizmālējam
To ko citi lietās.

Nolietās, kad viss būs apēsts,
Dziesma gaisā paliks.
Un ja viss tiks laikā paspēts,
Jāņos mums būs šašliks.

© Valters Korālis
Bilde: no @ paulinehphotographie

tauta globalizācija
-------------------------
Zemsvītras piezīmes:
* Tao Te Ching - sens ķīniešu filozofisks darbs, ko tradicionāli piedēvē Lao Dzji, daoisma (taoisma) pamatteksts un runā par dzīvi saskaņā ar Dao (“Ceļu”), pieticību, gudrību un nevardarbīgu rīcību.

10/06/2026

MAGONĒS

Tovasar es biju magonēs.
Arī tu tur biji iebridusi,
Bez vārdiem čukstēdama: -Tagad dzēs!
Es esmu tevis ļoti izslāpusi.

Tu liesmodama degi, atceros -
Pirms un aiz -viss sarkanajās liesmās!
Tad es vēl nezināju, ka var vainagos
Iepinot, glābt lielās uguns briesmas.

Bet tu tik skaisti degi! Skatījos
Un mani līdz tu toreiz dedzināji.
Vairs nezinu, vai kāds man vēlreiz dos
Tādu vasaru, kur liesmās dziedināji.

Bet magones vēl zied un ziedēs vēl
Pļavās, tīrumos, možmalās un norās
Tā kā izsaukuma zīmes viņas kvēl
Un tik uzbazīgi šodien atkal gorās!

Bet katrā magonē pa uginij no tās -
Mūsu abu iebrišanas viņās.
Šķiet, vēl ļoti tuvās, nesenās
Sadegšanas magoņziedlapiņās.

© Valters Korālis

puķe mīlestība es tu attiecības vasara pļava dārzs

09/06/2026

SKICE

Pie droniem pierodam kā pie maršruta autobusiem.
Tie otrie arvien biežāk tiek atcelti.
Bet pierod jau laikam pie visa...
Arī pie lāčiem ģimenes dārzos.
Kāda veca sieviņa pasakā žagaru nastu uzsien,
Un pie visvienkāršākā vēl arvien pierast mācos.
Bet vakar tīruma malā apglabāju cielavu
Ar divām noputām un trim Dieva vārdiem.
Pirms vēl tik daudz nenopītajiem vainagiem
Un piesarkušiem meiteņu vaigiem.
Pēc tik daudz notikušā starp kariem un pērkona dārdiem,
Mums ik pa laikam sagribās atkal
uz vecajiem laikiem.
Man gribas atkal kādu sveicināt, cepuri noņemot,
Gribas man piebraukt klāt,
bet ne vairs ar vārdiem.
Un izvizināt tevi gribas
Uz baznīcu ar līnijdrošku,
Kas kursē starp divām pasaulēm,
Šo laikmetu izņemot.

© Valters Korālis

pārdomas sajūtas katvaruezers katvaruliepas

08/06/2026

LUPĪNĀS

Tevi satiku tepat, lupīnās.
Vasara uz Jāņu pusi gāja.
Atceros tavu augumu un kameni,
Kas izmisīgi vienu ziedkausu purināja.

Tā vien likās, ka arī tevī kaut kas
No tās vasaras skurbā reibuma bija.
Kamēr dzeguze kā traka vēl kūkojās,
Tavai pirksti vasaras mirkļus salasīja.

Un tad es nepanācu tuvāk, negāju tev klāt.
Gribējās lai paliek tas mirklis tai gleznā.
Nesteidzos vēl īstenību modināt.

© Valters Korālis

mīlestība es tu attiecības vasara

08/06/2026

Kāzas pie Katvaru ezera. Ārpus reliģiskām organizācijām

katvarupagasts pociems limbažunovads