30/03/2026
Lauku dzīves ainiņas.
Katru gadu ziemas beigas mūsu lauku sētā iezīmējas ar priecīgu un tai pat laikā rūpju pilnu notikumu - kazām sācies atnešanās laiks. Šogad mums sezona sākās 15.februārī.
Kazām grūsnība ilgst 5 mēnešus un 150. dienā dzimst spēcīgi kazlēni, kuri parasti jau drīzumā spēj celties kājās.
Izlauzt ceļu uz jauno pasauli ārpus mammas mierpilnā siltuma ir nogurdinošs pasākums un mazajam prasa daudz spēka un enerğijas.
Tagad nākas veikt otro nevieglo uzdevumu - atrast turpmāko savas dzīvības avotu vismaz triju mēnešu garumā - mammas pupu. Ir mammas, kuras meitām neliedz barošanās prieku līdz par 10-12 mēnešu vecumam, ja vien saimnieki negrib pienu sev un to pieļauj. Puiši no mammām tiek nošķirti ap trīs mēnešu vecumu, kad piens tiem vairs nav vitāli nepieciešams un tie jau var sadarīt blēņas - aplekt mammu vai māsu.
Bet mazulim, kas tikko ieraudzījis dienas gaismu izaicinājums ir sameklēt pirmo piena devu.
Visupirms ir jāatrod pareizais virziens, nereti sāk ar taustīšanos starp mammas priekškājām, kamēr pakāpen*ski tiek tuvāk tai pilnajai piena ražotnei. Nākamais ir iemānīt mazajā mutītē pašu pupu. Tur vajadzīga pacietība gan kazlēnam, gan procesa uzraugam.
Ja mazais mazāks un vārgāks, tad cenšamies piepalīdzēt. Ne visi ļaujas, ar bļāvienu “es pats, es pats, neturi mani!” spirinās pretī, kaut pups jau mutē. Tad jāliekas vien mierā un jāsagaida, kad pats saņem tik vērtīgo un pirmajā pusstundā nepieciešamo jaunpiena devu.
Jaunpiens ir dzeltenīgs, biezs un lipīgs piens, kas satur visu nepieciešamo mazuļa pirmajām dienām, vēlāk jau zaudējot savu biezo konsistenci.
Pēc grutā darbiņa jādodas atpūsties. Tas tad arī mazuļu sākotnējās attīstības pamats - pilni punči un salds miedziņš. Ja mazulis neguļ un bļauj, visticamāk nav pietiekami paēdis un tam var būt dažādi iemesli.
Ja kazu mamma ir jauna un šī ir pirmā atnešanās, viņai var pietrūkt piena.
Ja bērneļi ir vairāk kā divi. Nereti dzimst arī pa trīs, bet gadās četri un pat vairāk. Mums, par laimi bijuši vien trīņi.
Un trešais variants, kad bērns ir badā - mamma atsakās barot vispār vai baro par maz.
Iemesli tam var būt visdažādākie. Mamma pati sagurusi vai pupiņi Ir sāpigi. Kādai ir garlaicīgi ilgstoši stāvēt vai nav laika, jo jākonkurē par barību sev ar citām kazām, cita vienkārši nevēlas bojāt sev figūru! 😃
Tāpēc pēc atnešanās vislabāk nodalīt mammu ar bērnu vai bērniem atsevišķi uz kādām nedēļām vai pat mēnesi. Mums ir tāda iespēja un tad kaza visu uzmanību un sabiedrību velta vienīgi saviem mazuļiem.
Ja piens pietiek, tad piedalamies pricesā ar savu klātbūtni, kamēr mamma pierod un sāk pieņemt savus pienākumus.
Ja piena pietrūkt, meklējam pudeli ar citas kazas pienu, govs pienu vai piena pulvera maisījumu. Ir uzskati, ka govs pienu nevar dot, mūsu pieredzē, ja kazlēni saņem kaut nedaudz mammas pienu, tad govs piens neskādē un visi veselīgie kazlēni izaug braši un spēcīgi.
