30/11/2022
Ja kāds izturas nelaipni un rupji, turpini viņu mīlēt. Ja cilvēks arī tad nemaina savu attieksmi, distancējies.
/SadGuru/
Būt jaukam, - tas nenozīmē būt bez “mugurkaula” un atļaut visiem aizskart vai pazemināt savu cilvēkvērtību vai pašvērtību.
Katrs nes atbildību par savu saturu, uzvedību un arī par to, kādu komunikāciju veido un uztur.
Nav jānodarbojas ar citu cilvēku pāraudzināšanu. Visi ir pieauguši. Bet ne visi ir spējīgi vai mācās būvēt mīlestības un cieņpilnas attiecības.
Dažreiz tā pat nav apzināta izvēle, kā cilvēks komunicēju ar citiem cilvēkiem. Ir cilvēki, kuri dzīvo uz ārējām aizsardzībām un komunicē no varas pozīcijas vai no upura pozīcijas. Tādu cilvēku vada kauns no sevis, bailes, pazemojuma sajūta, nepilnvērtīguma sajūta. Visas šīs sajūtas liek sevi aizstāvēt pat tad, kad nedraud briesmas un neviens neuzbrūk.
Kāds ar visiem cīnās, cits no visiem baidās. Tas, kāds es sevī jūtos, tā es veidoju komunikāciju ar apkārtējiem cilvēkiem.
Lai veidotu patīkamu, saprotamu, skaidru un nepārprotamu komunikāciju ar citiem cilvēkiem cilvēkam ir iekšēji jānonāk cieņpilna cilvēka pozīcijā.
Tikai upuriski domājošam cilvēkam ir ērti palikt attiecībās, kurās ar viņu komunicē agresīvi, necienīgi, uzbrūkoši un pazemojot. Ievainots cilvēks nebalstās uz to, ko viņš jūt, tamdēļ centīsies pat attaisnot varmākas uzvedību. Tādejādi cilvēks atsakās atzīt savu pašvērtību.
Pašapzinīgs, sevi cienošs cilvēks pat neuzdod liekus jautājumus, nešaubīsies, ko darīt situācijā, kad kāds atļaujas būt pret viņu nelaipni, manipulatīvi, rupji, asi, valdonīgi. Viņš nevainos sevi par to, ka atļaujas neizvēlēties vidi, kurā viņu neciena. Cilvēks, kurš mīl sevi bez šaubām distancēties no cilvēkiem, kuri izvēlas būvēt cieņpilnu komunikāciju.
Sevi mīlošs cilvēks neapšauba to, ka nevienam nav tiesības pret viņu izturēties cieņu aizskaroši. Cilvēkam ir raksturīgi saudzēt tikai vērtīgo..
Kristīne Om Shanti
